Ja agrāk par stīvumu un sāpēm sprandā runāja cilvēki gados, tad mūsdienās jau trīsdesmitgadnieki sūdzas par savilktiem pleciem, stīvu sprandu un sāpošu muguru. Kādēļ tā? Šajā gadījumā atbilde būs – tehnoloģiju straujā attīstība ir cilvēces spožums un posts vienlaicīgi, jo modernās tehnoloģijas mums atvieglo dzīvi, vienlaicīgi padarot mūs slinkus. Mums vairs nav motivācijas kustēties, doties pastaigāties un kā citādi aktīvi pavadīt laiku, ja mēs varam ērti ieritināties dīvānā un apceļot visu pasauli savā viedtālrunī. Ja ikdiena tiek pavadīta, strādājot ar datoru, un vakaros mēs atpūšamies, skatoties savos telefonos, tad dienas lielākā daļa mums paiet pozā, kur pleci ir sakumpuši uz priekšu un mugura ir saliekusies. Ar laiku mugurai un sprandam rodas nepareizs izliekums, kas rada plecu saspringumu un stīvumu, bet vēlāk arī citas problēmas – sāpes, tirpšanas sajūtu, traucētas roku kustības.
Kas ir “text neck” jeb saziņas kakls
Ja pavēro cilvēkus uz ielas, tad ieraut plecus un staigāt sakumpušiem laikam ir mūsu tautas nacionālā īpatnība. Monotons darbs, pārmērīga pārslodze, nepareiza darba poza, neergonomiska darba vide, nepareiza plecu noslogošana ir tikai daži no iemesliem, kādēļ cilvēki izjūt sāpes sprandā un plecu daļā. Noliecot galvu uz priekšu, rodas papildus slodze mugurkaula skriemeļu savienojumiem – locītavām un starpskriemeļu diskiem. Savukārt šāda pārslodze ar laiku izraisa kaula un skrimšļu deģeneratīvas pārmaiņas, kas izraisa sāpes, muskuļu saspringumu, roku tirpšanu, redzes traucējumus, trokšņus ausīs un citas veselības problēmas, ievērojami pazeminot dzīves kvalitāti. Šī problēma ir tik izplatīta, ka mediķu starpā pat ir ieviests termins “text neck” jeb saziņas kakls. “Text neck” jeb saziņas kakls ir termins, ko izmanto, lai aprakstītu kakla un plecu sāpes vai traumas, kas rodas, ilgstoši skatoties uz mobilo ierīci, piemēram, viedtālruni vai planšeti. Saziņas kakls rodas, kad cilvēks ilgstoši tur galvu noliekta stāvoklī, lai skatītos uz ekrānu. Tas izraisa papildu spiedienu uz kakla muskuļiem, saitēm un skrimšļiem. Galvenie simptomi ietver sāpes kaklā un plecos, stīvumu, galvassāpes un reizēm sāpes rokās vai pirkstos.
Stāju var labot jebkurā vecumā
Ņemot vērā, ka mūsdienu sabiedrībā tehnoloģiju lietošana ir neizbēgama, ir svarīgi būt informētiem par potenciālajām veselības problēmām un veikt atbilstošus pasākumus to novēršanai. Diemžēl nav tādu maģisku brīnumzāļu, kas varētu novērst veselības problēmas, kuras ir saistītas ar stāju. Protams, ir iespējams dzert pretsāpju līdzekļus, lai mazinātu simptomus, bet vienīgais veids, kā novērst cēloņus, ir mērķtiecīgs pacienta darbs ar sevi. Ierodoties ārsta kabinetā, daudzi pacienti uzreiz paziņo, ka viņi jau nevar tagad mainīt darbu, lai mazinātu ikdienu pie datora vai viedierīcēm pavadītās stundas. Patiesībā neviens ārsts pacientam neliks mainīt savu profesiju vai darba vietu, tā vietā pacients tiks mudināts sākt vingrot, mainīt stāju un panākt muskulatūras balansu. Lielai daļai pacientu arī četrdesmit un piecdesmit gadu vecumā var mainīt stāju, tomēr tas prasa sistemātisku un mērķtiecīgu darbu ar sevi. Pacientam ir jāapzinās ilgtermiņa sekas un jāpārvar savs slinkums, lai atrastu laiku regulārai vingrošanai un fizioterapeita apmeklēšanai.Ja izjūtat sāpes sprandā, plecos vai mugurā – negaidiet, kad tās pastiprinās, bet savlaicīgi apmeklējiet ārstu un noskaidrojiet, kā mazināt simptomus un novērst sāpju cēloni. Dr. Viktora Vestermaņa ārsta praksē jums palīdzēs noskaidrot sāpju cēloņus un atgūt dzīves kvalitāti!
コメント